Vērā
ņemamus zaudējumus veclaicīgām mēbelēm rada uzglabāšanas noteikumu neievērošana
un nepietiekami saudzīga attieksme pret tām. Restaurācija – tas ir sarežģīts,
darbietilpīgs process, taču visas pūles un izdevumi var izrādīties veltīgi, ja
mēbeles pēc restaurācijas nokļūst nelabvēlīgos apstākļos. Antikvāro mēbeļu
īpašnieku un glabātāju galvenais pienākums ir nodrošināt optimālu temperatūras
un mitruma režīmu telpā. Optimālā temperatūra ir 18 oC,
pieļaujamās svārstības no 15 līdz 20 oC. Telpas mitrumam
jābūt robežās no 50% līdz 65%.
Jāņem
vērā, ka rudens periodā slikti vēdināts telpās mitrums sasniedz 85...90%, bet
apkures sezonas laikā tas samazinās līdz 10%. Bieži telpās nomainot
tradicionālos logus pret stikla pakešu logiem un nomainot apkures sistēmu,
krasi samazinās gaisa mitrums. Tādas krasas svārstības ir pārāk bīstamas vecām
mēbelēm, it īpaši, ja mēbeles ir finierētas vai to apdarē izmantotas
intarsijas, mozaīkas vai marketri tehnika. Tādos izstrādājumos, kur izmantotas
dažādas koksnes šķirnes, kā arī vienlaicīgi vecs un jauns materiāls, kas
atšķirīgi reaģē uz mitruma izmaiņām, rodas iekšējie spriegumi. Tie izraisa
koksnes plaisāšanu vai līmēto savienojumu bojāšanos. Gaisa relatīvā mitruma
samazināšanās zem 40% var izraisīt pat neatgriezeniskas sekas.
Paaugstināta
mitruma ietekmi uz koksni var samazināt, ierīkojot telpās atbilstošu
ventilāciju. Ja gaisa mitrums ir pārāk zems, jāpielieto speciāli mitrinātāji
vai arī tādi vienkārši līdzekļi kā vāzes ar dzīviem ziediem, telpaugi vai
trauki ar ūdeni, kas novietoti zem mēbelēm vai to tuvumā. Šādas prasības
nav nesamērīgas, jo šāds mitruma un temperatūras režīms iekštelpās, sakrīt ar
optimālām normām, ko mediķi iesaka cilvēkiem dzīvojamās telpās.
Nav
pieļaujams caurvējš karstā laikā. Nevajadzētu novietot mēbeles apkures ierīču
tuvumā. Minimālais attālums ir 0,5m. Tāpat jāaizsargā tās no tiešas saules
staru iedarbības. Ieteicams laiku pa laikam mainīt mēbeļu izvietojumu telpā,
lai gaisma no logiem nekristu pastāvīgi uz vienu un to pašu virsmu.
Mēbeļu
bojājumi nereti rodas to transportēšanas un pārvietošanas laikā. Pārvietojot
mēbeles, tās ir jāpaceļ, nevis jāstumj, riskējot salauzt koka daļas.
Korpusa
mēbeļu pareizam novietojumam izmanto paliktņus zem kājām, kas vienlaicīgi
palīdz izvairīties no sašķiebšanās un nodrošina brīvu durvju vēršanos.
Pārvadājot
mēbeles, tas uzmanīgi jānes un jāiekrauj, izvairoties no triecieniem.
Savlaicīga
un saudzīga mēbeļu kopšana – būtisks noteikums, lai saglabātu to ārējo izskatu.
Putekļus slaucīšanai izmanto sausu, mīkstu drānu. Ar šellaku pulētas un
ar vasku apstrādātas mēbeles jāsargā no ūdens pilienu nokļūšanu uz virsmām un
no karstiem priekšmetiem. Ļoti lielu kaitējumu pulētām mēbelēm var nodarīt
spirtu saturoši savienojumi. Pulētu mēbeļu virsmu saglabāšanos
nodrošina tikai mēbeļu lietošanas noteikumu ievērošana. Ekspluatācijas gaitā
ieteicams virsmām uzlikt stiklu ar slīpētām apmalēm. Pulētas mēbeles jākopj ar
speciālu, šellakas politūras apdarei piemērotu līdzekli (der, praktiski, visi
mēbeļu kopšanas līdzekļi). Nepakļaut mēbeles lielām slodzēm. Lai izsargātos no
kodēm, mīkstajās mēbelēs vislabāk izmantot tādus tradicionālus līdzekļus kā
eikalipts vai lavanda.
Lai
izvairītos no mēbeļu ķirmju ieviešanās mēbelēs, jāseko, lai mēbele vai kāda
atsevišķa tās daļa neatrastos paaugstinātā mitrumā, lai mēbele tiktu vēdināta.
Profilaktiski, lai izvairītos no ķirmjiem mēbeli var apstrādāt ar terpentīnu.
Nav pieļaujama ķirmjainu priekšmetu ievietošanas telpā. Ja mēbelē parādās jauni
ķirmju bojājumi, jāgriežas pēc palīdzības pie speciālistiem.
Pareiza
ekspluatācija un kopšana nodrošinās ilgstošu mēbeļu ārējā izskata un
konstruktīvo īpašību saglabāšanos.