Palicis atmiņā ir citāts no klienta - „Nē, tas nav nemaz tik dārgi, jo jāatjauno jau tikai reizi simts gados”.

Mēbeles restaurācijas izmaksas nav atkarīgas no tā, vai tas ir skapis, kumode vai galds, bet no veicamo darbu apjoma.

Svarīgi zināt, kādi ir novēršamie defekti - parasti, labāk viens liels defekts nekā desmit sīki. Būtiski ir no kāda materiāla ir mēbele - ozola, oša, sarkankoka vai riekstkoka; mēbele ir masīvkoka vai finierēta (ja finierēta vai nav daudz defektu-izrāvumi vai atlīmējies finierējums, vai arī izslīpēts līdz minimumam). Jāzina kāda ir iepriekšējā apdare (sliktāk, ja kāds ir neakurāti pārlakojis vai nokrāsojis ar kādu sintētisku apdares materiālu). Vai nav ķirmju bojājumi, notrupējušas kāju apakšdaļas, grauzēju bojājumi. Grūti labojami ir suņu zobu un kaķu nagu bojājumi. Vai jālabo atvilktņu vadotnes (pārāk izdilušas - atvilktnes ļoti grūti iestumjas). Vai mēbelei netrūkst furnitūra, it īpaši dekoratīvā (rokturīši, nosegplāksnes).

Jāzina, jūsu personiskās vēlmes, vai mēbelei var palikt kādi nenozīmīgi sīki defekti (tādā veidā pasvītrojot mēbeles vecumu un autentiskumu) vai nepieciešams un cik rūpīgi iztīrīt mēbeles iekšpusi (iekšējās virsmas sastāda lielāku laukumu nekā ārējās). Jāzina, kādos apstākļos Jūs plānojat ekspluatēt mēbeli (virtuvē, guļamistabā vai varbūt viņa glabāsies neapkurinātā vasaras mājā).

Tā kā ir daudz faktoru, kuri ir jāņem vērā pirms saprast restaurācijas izmaksas.  Bet, lai tas jūs nebiedētu, tad kopumā tas jebkurā gadījumā ir lētāk, bet vērtīgāk nekā izgatavot mēbeli no jauna. Protams, vēl ir jāņem vērā katra restauratora specializācija un kvalitātes standarti un tur arī cena var atšķirties par vairākām reizēm.

Ieteiktu aptaujāt/aprunāties ar vairākiem meistariem un tikai tad izdarīt izvēli par labu vienam vai otram, jo ir svarīgs arī cilvēciskās sadarbības aspekts.

Zemāk sadarbības restauratoru saraksts: