Latvijā
visbiežāk sastopamie un vislabāk zināmie nedzīvas koksnes kaitēkļi ir mēbeļu
ķirmis (Anobium
punctatum) retāk - (Xestobium rufovillosum). Pēc skata ķirmis ir
neliela 2,5 - 4,5mm gara, brūna, cilindriska vabolīte. Kad ķirmi pārņem
vairošanās kāre, viņš ritmiski klaudzina ar galvu pa aliņas sienu un šīs skaņas
telpās ir dzirdamas kā tikšķi.
Mēbeļu
ķirmim vislabāk garšo bērza koksne, ja ir izvēles iespēja viņš vienmēr sāks ar
to. Ne visai patīk cieti koki ar augstu miecvielu saturu - ozols, dižskābārdis,
sarkankoks, nepatīk stipri sveķaina koksne - priedes vai egles zari paliek
nesagrauzti.
Ķirmim
patīk paaugstināts gaisa mitrums. Bieži redzēts, ka sagrauzts mēbelei ir tas
sāns, kurš atradies pie mitras dzīvokļa ārsienas. Ja mēbele ir atradusies
vecā mājā, pirmajā stāvā, vispirms noteikti jāredz mēbeles aizmuguri,
aizmugurējās kājas un apakšu - tās parasti ir mitrākās un ķirmjiem mīļākās
vietas. Labi vēdināti bēniņi ķirmjiem nepatīk.
Ja
mēbelei redzami ķirmju izgrauzti caurumiņi, tas vēl nenozīmē, ka ķirmji tur
joprojām atrodas. Vai koksnes grauzēji mēbelē vēl dzīvi, var konstatēt,
pārbaudot, vai pie ķirmju caurumiņiem pavasarī parādās jaunas koka putekļu
kaudzītes. Par kaitēkļu klātbūtni liecina svaigi sagrauztās koksnes putekļi -
ķirmji tos izstumj. Ja putekļu nav, tad, iespējams, kukaiņi jau ir prom.
Pret
ķirmjiem var un vajag cīnīties. Pirms nolemjat padoties, vajadzētu mēbeli
parādīt speciālistam. Ja mēbeles detaļai nevar izbakstīt ar pirkstu caurumu,
tad vēl iespējams to glābt. Restauratori pārzin arī metodes, kā nostiprināt
saēsto koksni. Vecās baznīcās ir atjaunoti kokgriezumi, kuri turas kopā
tikai uz apdares vai zeltījuma kārtas un pati koksne ir 80% apēsta.
Cīņai
pret ķirmjiem varētu ieteikt vairākas metodes:
Pirmkārt
glabājiet mēbeli tai piemērotos apstākļos.
Otrkārt
- var griezties pie speciālistiem, kuriem ir indes, gan šķīdumos, gan gāzveida.
Sadzīves apstākļos iznīdēt ķirmjus ir sarežģīti, jo tie var būt noslēpušies tik
dziļi, ka tur grūti nonākt pat gāzei, un kur nu vēl šķidrumam.
Treškārt
- tradicionālās metodes.
Mēbeles
var ziemā iznest sausā neapkurinātā vietā, un atstājot tur pāris mēnešus, lai
izsalst. Noteikti jāuzmanās, lai mēbeli nebojā paaugstināts gaisa mitrums, kurš
raksturīgs atkušņa periodos.
Otrs
drošākais un reālākais veids mājas apstākļos ir priekšmetu piesūcināšana
ar ožamo spirtu. Ap mēbeli izveido plēves pārklājumu un apakšā paliek plakanu
trauku ar ožamo spirtu. Tas izgaro, iesūcas spraugās, un jācer, ka ķirmjiem
gals būs klāt. Pēc mēneša akciju vēlams atkārtot. Smalkāka metode - spricēt
kodīgo šķidrumu ķirmju alās, bet tad vajadzīga milzu pacietība. Ožamais spirts
ir sārmains šķidrums un var sabojāt šellakas apdares segumu. Tātad ar šļirci
varat darboties tikai no iekšpuses un aizmugures.
Es
ieteiktu paņēmienu, ar kuru praktiski nevar sabojāt mēbeli. Piesūcināt ar
terpentīnu - tas ķirmjiem nepatīk. Terpentīns samērā lēni izgaro un nokļūst
lielākajā daļā eju. Neapšaubāmi labāk būtu spricēt terpentīnu alās, sliktākajā
gadījumā uzklājiet ar otu vairākkārtīgi, no visām pusēm, īpaši aizmuguri
apakšu, iekšpusi. Ja terpentīns labi iesūcas koksnē, pārklājiet vēl vairākas
reizes. No redzamām, apdarītām (lakotām) daļām katrreiz, rūpīgi noslaukiet
terpentīna paliekas. Pie reizes, jūs arī notīrīsiet mēbeli. Terpentīnam
var pievienot līdz 25% lineļļu, tā nedaudz nostiprinās saēsto koksni un
atsvaidzinās apdares segumu. Lai terpentīna iedarbība būtu ilgstoša,
mēbeli novasko, tādā veidā noslēdzot, ķirmju ejas.
Metode,
iespējams, nav ar 100% garantiju, bet vienkārša, lēta, veicama pašu spēkiem un
kas būtiski nav toksiska. Ja turpmāk neparādās koksnes putekļi un jaunas
ķirmju ejas tad jūs esat viņus uzveikuši.